Visi raksti

Mājaslapas izstrādes process: no idejas līdz publicēšanai

Mājaslapas izstrādes process

Profesionālas mājaslapas izstrādes process līdz publicēšanai parasti sastāv no sešiem galvenajiem posmiem: mērķu un prasību definēšanas, struktūras un satura plānošanas, UX/UI dizaina, tehniskās izstrādes, testēšanas un publicēšanas. Pēc tam seko septītais posms - uzraudzība un attīstība pēc publicēšanas.

Vienkāršoti:

ideja → prasības → struktūra → dizains → izstrāde → testēšana → publicēšana → attīstība

Taču realitātē šie posmi nav tikai izstrādātāja iekšējs process.

Katrā no tiem vajadzīgi arī klienta lēmumi, saturs, piekļuves vai atgriezeniskā saite.

Tieši tāpēc mājaslapas termiņu visbiežāk nosaka ne tikai programmēšanas apjoms, bet arī:

  • cik skaidrs ir sākotnējais uzdevums;
  • vai saturs ir sagatavots;
  • cik ātri tiek pieņemti lēmumi;
  • vai projektā ir integrācijas;
  • cik cilvēku piedalās saskaņošanā;
  • vai projekta laikā mainās sākotnējais apjoms.

Šis raksts nav par to, kas ir mājaslapas izveide kopumā. Ja vispirms nepieciešams saprast pašu mājaslapas izveides loģiku, platformas un galvenos lēmumus, skatiet mājaslapu izveides ceļvedi.

Šeit fokusējamies uz vienu jautājumu:

kas praktiski notiek no pirmās idejas līdz brīdim, kad jaunā mājaslapa ir publicēta?

Web

~ 9min

18/11/2026

Mājaslapas izstrādes process īsumā

PosmsPosma nodevumsKas vajadzīgs no klienta
1. Izpēte un mērķiSkaidrs projekta uzdevums un prasībasBiznesa mērķi, auditorija, esošā situācija
2. Struktūra un satursSitemap un satura plānsPakalpojumi, prioritātes, materiāli
3. UX/UI dizainsApstiprināts prototips un dizainsAtgriezeniskā saite un gala lēmums
4. IzstrādeDarbojoša testa versijaPiekļuves, konti, API un integrāciju informācija
5. TestēšanaPublicēšanai gatava mājaslapaGala saturs un biznesa pārbaude
6. PublicēšanaMājaslapa darbojas publiskiDomēna/DNS un citu sistēmu piekļuves
7. Pēc publicēšanasUzlabojumi pēc reāliem datiemAnalītika un biznesa prioritātes

Process nav pilnīgi lineārs.

Saturs bieži tiek gatavots paralēli dizainam, izstrāde var sākties ar jau apstiprinātām komponentēm, bet testēšana notiek visā izstrādes laikā.

Šī secība palīdz saprast, kurā brīdī kādi lēmumi jāpieņem un kas nepieciešams, lai projekts neapstātos.

1. Izpēte un projekta mērķa definēšana

Labs mājaslapas projekts nesākas ar jautājumu:

"Kādu dizainu vēlaties?"

Vispirms jānoskaidro:

ko mājaslapai uzņēmuma labā jādara?

Piemēram:

  • piesaistīt jaunus B2B klientus;
  • ģenerēt pieteikumus;
  • prezentēt uzņēmumu starptautiskā tirgū;
  • samazināt manuālu klientu apkalpošanu;
  • pārdot produktus;
  • savienot pieteikumus ar CRM;
  • aizvietot novecojušu mājaslapu;
  • sagatavot pamatu SEO izaugsmei.

Divām vizuāli līdzīgām mājaslapām var būt pilnīgi atšķirīgi biznesa uzdevumi.

Ko dara izstrādes komanda?

Parasti tiek noskaidroti:

  • biznesa mērķi;
  • mērķauditorijas;
  • galvenie pakalpojumi vai produkti;
  • svarīgākās lietotāju darbības;
  • konkurenti;
  • esošās mājaslapas problēmas;
  • valodas;
  • integrācijas;
  • SEO prasības;
  • tehniskie ierobežojumi;
  • nākotnes attīstības plāni.

Ja tiek pārveidota esoša mājaslapa, analizē arī pieejamos GA4, Search Console un lietotāju uzvedības datus.

Ko saņem klients?

Skaidru projekta virzienu un prasību kopumu, uz kura var balstīt struktūru, dizainu un tehnisko risinājumu.

Kas vajadzīgs no klienta?

Klientam nav jāsagatavo 50 lappušu tehniskā specifikācija.

Daudz svarīgāk ir skaidri izstāstīt:

  • kā uzņēmums pelna;
  • kas ir galvenie klienti;
  • kā šobrīd notiek pārdošana;
  • kas esošajā mājaslapā nestrādā;
  • kādu rezultātu uzņēmums vēlas panākt.

Labs projekta sākums nav:

"Mums vajag WordPress mājaslapu."

Labāks sākums ir:

"Mums vajag mājaslapu, kas palīdz iegūt vairāk kvalitatīvu B2B pieprasījumu Vācijas tirgū."

Tehnoloģiju var izvēlēties pēc tam.

2. Mājaslapas struktūra un saturs

Kad mērķis ir skaidrs, jāizplāno, kādu informāciju mājaslapā vajag un kā tā būs savienota.

Parasti tiek veidots sitemap.

Piemēram:

Sākumlapa

→ Pakalpojumi
→ Pakalpojums A
→ Pakalpojums B
→ Projekti
→ Par uzņēmumu
→ Blogs
→ Kontakti

Profesionālā projektā struktūra nav tikai lapu saraksts.

Katras lapas mērķim jābūt skaidram.

Pakalpojuma lapai, piemēram, jāpalīdz cilvēkam:

  1. saprast pakalpojumu;
  2. novērtēt, vai tas viņam der;
  3. redzēt pierādījumus;
  4. saprast procesu;
  5. nonākt līdz pieteikumam.

SEO jāplāno šeit, nevis beigās

Ja SEO ir svarīgs klientu piesaistes kanāls, atslēgvārdu un meklēšanas nolūku izpētei jānotiek pirms dizaina.

Tas ietekmē:

  • pakalpojumu struktūru;
  • URL;
  • lapu hierarhiju;
  • iekšējās saites;
  • valodu versijas;
  • satura prioritātes.

Ja SEO struktūru sāk plānot tikai pēc dizaina, var nākties mainīt jau apstiprinātu informācijas arhitektūru.

Ko dara izstrādes komanda?

Veido:

  • sitemap;
  • informācijas arhitektūru;
  • galveno lapu mērķus;
  • satura struktūru;
  • sākotnējo SEO loģiku;
  • vajadzības gadījumā wireframes.

Ko saņem klients?

Apstiprinātu mājaslapas struktūru un skaidru satura plānu.

Kas vajadzīgs no klienta?

  • esošie teksti un prezentācijas;
  • pakalpojumu informācija;
  • produktu dati;
  • projektu piemēri;
  • fotogrāfijas;
  • zīmola materiāli;
  • tulkojumu avoti;
  • atbildīgā persona satura apstiprināšanai.

Viens no biežākajiem mājaslapu projektu kavēšanās iemesliem nav programmēšana, bet nepabeigts saturs un novēlota saskaņošana.

Tāpēc saturu nevajag atlikt līdz projekta beigām.

3. UX/UI dizains

Kad struktūra un galvenais saturs ir saprotams, sākas UX/UI dizains.

UX nosaka:

  • informācijas secību;
  • lietotāju ceļus;
  • navigāciju;
  • CTA;
  • formu loģiku;
  • galvenos scenārijus.

UI nosaka:

  • vizuālo hierarhiju;
  • tipogrāfiju;
  • krāsas;
  • komponentes;
  • kartītes;
  • pogas;
  • responsīvos skatus.

Plašāk par šo tēmu lasiet rakstā UX/UI dizains, kas palīdz pārvērst apmeklētājus par klientiem.

Ko dara izstrādes komanda?

Atkarībā no projekta:

  • veido wireframes;
  • definē lietotāju plūsmas;
  • izstrādā galveno lapu vai ekrānu struktūru;
  • veido UI sistēmu;
  • sagatavo desktop un mobile skatus.

Ko saņem klients?

Apstiprinātu prototipu un dizaina sistēmu, pēc kuras var sākt tehnisko izstrādi.

Kas vajadzīgs no klienta?

Konkrēta atgriezeniskā saite un gala lēmums.

Svarīgi vērtēt ne tikai:

"Vai man patīk?"

bet arī:

  • vai piedāvājums ir saprotams;
  • vai CTA ir skaidrs;
  • vai trūkst svarīgas informācijas;
  • vai lietotāja ceļš atbilst pārdošanas procesam;
  • vai dizains atbilst zīmolam.

4. Tehniskā izstrāde

Pēc dizaina apstiprināšanas tas tiek pārvērsts strādājošā mājaslapā.

Atkarībā no projekta šeit var ietilpt:

  • frontend izstrāde;
  • CMS;
  • WordPress;
  • individuāls backend;
  • responsīvā versija;
  • formas;
  • daudzvalodu funkcionalitāte;
  • CRM integrācija;
  • API;
  • analītika;
  • cookie consent;
  • SEO tehniskais pamats;
  • migrācijas.

Šajā posmā vizuālais prototips kļūst par reālu sistēmu.

Piemēram, dizainā var būt forma ar pieciem laukiem.

Taču tehniski jāzina:

  • kur nonāk dati;
  • vai tie jānosūta uz CRM;
  • vai klientam jāsaņem automātisks e-pasts;
  • vai jāizveido potenciālais klients;
  • vai nepieciešama piekrišana;
  • kas notiek, ja CRM nav pieejams.

Vizuāli tā ir tikai forma.

Tehniski tā var būt vesela datu plūsma.

Ko dara izstrādes komanda?

Veido:

  • frontend un CMS;
  • nepieciešamo backend funkcionalitāti;
  • formas;
  • integrācijas;
  • responsīvos skatus;
  • analītikas un tehnisko SEO pamatu.

Ko saņem klients?

Darbojošu testa versiju, kuru iespējams pārbaudīt ar reālo saturu un integrācijām.

Kas vajadzīgs no klienta?

Atkarībā no projekta:

  • CRM/API dokumentācija;
  • konti un piekļuves;
  • domēna informācija;
  • analītikas konti;
  • e-pasta sistēma;
  • maksājumu vai citu ārējo pakalpojumu konti.

Ja trešo pušu piekļuves tiek sagādātas tikai projekta beigās, integrāciju pārbaude var aizkavēt publicēšanu.

5. Satura ievietošana un testēšana

Testēšana nenotiek tikai dienu pirms publicēšanas.

Tā notiek visā izstrādes laikā, bet pirms publicēšanas nepieciešama pilna gala pārbaude ar reālo saturu.

Pārbauda:

  • desktop un mobile;
  • pārlūkprogrammas;
  • formas;
  • saites;
  • CTA;
  • izvēlnes;
  • integrācijas;
  • valodu versijas;
  • 404 lapas;
  • metadatus;
  • attēlus;
  • ātrdarbību;
  • analītikas notikumus;
  • cookie consent.

Ja tiek aizvietota esoša mājaslapa, papildus pārbauda:

  • veco un jauno URL karti;
  • 301 redirects;
  • canonical;
  • XML sitemap;
  • svarīgākās organiskās landing pages.

Ko dara izstrādes komanda?

Veic tehnisko QA, funkcionalitātes, responsivitātes, integrāciju un SEO tehnisko pārbaudi.

Ko saņem klients?

Publicēšanai gatavu mājaslapas versiju.

Kas vajadzīgs no klienta?

Klienta gala pārbaude.

Izstrādātājs var pārbaudīt, vai forma strādā.

Klients zina:

  • vai pakalpojumu informācija ir korekta;
  • vai cenas ir aktuālas;
  • vai projekti pareizi nosaukti;
  • vai kontaktinformācija ir pareiza;
  • vai forma prasa pareizo biznesa informāciju.

Tie ir divi dažādi pārbaudes līmeņi.

6. Mājaslapas publicēšana

Kad saturs, dizains, funkcionalitāte un pārbaudes ir pabeigtas, mājaslapu var publicēt.

Publicēšana var ietvert:

  • produkcijas servera sagatavošanu;
  • domēna vai DNS izmaiņas;
  • SSL;
  • gala datubāzes migrāciju;
  • redirects;
  • analītikas aktivizēšanu;
  • Search Console;
  • sitemap iesniegšanu;
  • cache/CDN konfigurāciju;
  • gala pārbaudi publiskajā vidē.

Ko dara izstrādes komanda?

Veic tehnisko publicēšanu un pārbauda, vai sistēma korekti darbojas publiskajā vidē.

Ko saņem klients?

Publiski pieejamu mājaslapu.

Kas vajadzīgs no klienta?

Galvenokārt:

  • domēna piekļuve;
  • DNS piekļuve;
  • nepieciešamie produkcijas konti;
  • gala apstiprinājums.

Praksē viens no banālākajiem, bet reālākajiem publicēšanas riskiem ir:

neviens nezina, kam ir piekļuve domēna kontam.

Tāpēc šo informāciju labāk noskaidrot projekta sākumā, nevis publicēšanas dienā.

7. Kas notiek pēc publicēšanas?

Publicēšana nav projekta beigas.

Pēc publicēšanas pirmo reizi iespējams redzēt, kā mājaslapu izmanto reāli lietotāji.

Jāpārbauda:

  • vai formas pienāk;
  • vai analītika vāc datus;
  • vai redirects darbojas;
  • vai nav 404 kļūdu;
  • vai Google var indeksēt lapas;
  • vai nav problēmu tikai produkcijas vidē.

Pēc tam mājaslapu var turpināt attīstīt ar:

  • jaunām landing pages;
  • SEO saturu;
  • CRO uzlabojumiem;
  • integrācijām;
  • jaunām valodām;
  • jaunu funkcionalitāti.

Pareizi izveidots tehniskais pamats ļauj šīs izmaiņas ieviest pakāpeniski, nevis pēc gada visu sākt no nulles.

Cik ilgi aizņem mājaslapas izstrāde?

Tipiska uzņēmuma mājaslapa var tikt izstrādāta aptuveni 4-8 nedēļās, taču tas nav universāls termiņš.

Termiņu ietekmē:

  • projekta apjoms;
  • satura gatavība;
  • integrācijas;
  • valodu skaits;
  • saskaņošanas ātrums;
  • izmaiņas projekta gaitā.

Atsevišķo posmu ilgumus nevajag vienkārši saskaitīt, jo saturs, dizains, izstrāde un testēšana bieži notiek daļēji paralēli.

Piemēram, reālistisks sešu nedēļu projekts var izskatīties šādi:

NedēļaKas notiek
1.Izpēte, biznesa mērķi un sitemap
2.Saturs un wireframes
2.-3.UX/UI dizains
3.-5.Izstrāde un satura ievietošana
5.-6.Integrācijas un QA
6.Gala pārbaude un publicēšana

Tas nenozīmē, ka katrs projekts iekļausies tieši sešās nedēļās.

Projekts ar:

  • vairākām valodām;
  • lielu satura apjomu;
  • CRM/ERP integrācijām;
  • individuālām funkcijām;
  • sarežģītu migrāciju

var būt būtiski ilgāks.

Kā projekta apjoms ietekmē budžetu, skaidrojam rakstā par to, cik maksā mājaslapas izstrāde.

Mājaslapas izstrādes termiņš

Kas visbiežāk aizkavē mājaslapas izstrādi?

Bieži nevis kods.

1. Nav sagatavots saturs

Dizains ir gatavs, bet trūkst tekstu, attēlu vai projektu.

2. Nav viena lēmuma pieņēmēja

Vairāki cilvēki dod savstarpēji pretrunīgas atsauksmes.

3. Mainās projekta apjoms

Pēc dizaina apstiprināšanas tiek nolemts pievienot:

  • klientu portālu;
  • jaunu valodu;
  • rezervācijas;
  • CRM integrāciju.

Tas var mainīt struktūru, dizainu un izstrādes apjomu.

4. Nav gatavas trešo pušu piekļuves

Trūkst:

  • domēna;
  • CRM API;
  • analītikas konta;
  • e-pasta sistēmas;
  • citu ārējo pakalpojumu kontu.

5. Atgriezeniskā saite tiek dota pārāk vēlu

Labāk ir apstiprināt katru projekta posmu nekā pēc sešām nedēļām pirmo reizi pārskatīt visu mājaslapu.

Ko klientam sagatavot pirms projekta sākuma?

Nav nepieciešama gatava tehniskā specifikācija.

Taču process būs daudz ātrāks, ja ir pieejams:

  • uzņēmuma mērķis;
  • galvenie pakalpojumi;
  • mērķauditorijas;
  • konkurenti;
  • zīmola materiāli;
  • esošie teksti;
  • fotogrāfijas;
  • analītikas piekļuves;
  • esošās mājaslapas piekļuves;
  • integrāciju prasības;
  • viena atbildīgā persona lēmumiem.

Un pats svarīgākais:

skaidrs biznesa mērķis.

Jo precīzāk saprotams, ko jaunajai mājaslapai jāsasniedz, jo vieglāk pieņemt visus pārējos lēmumus.

Klienta iesaiste mājaslapas izstrādes procesā

Kā Brandsite strukturē mājaslapas projektu?

Brandsite praktiski šos posmus apvieno četros lielākos projekta blokos:

stratēģija

→ struktūra un UX/UI

→ izstrāde un integrācijas

→ testēšana un publicēšana

Tas ļauj projektā skaidri nošķirt, kas tiek pieņemts un apstiprināts katrā posmā.

Plašāk par pašu pakalpojumu skatiet mājaslapas izstrādi.

Biežāk uzdotie jautājumi

Ar ko sākas mājaslapas izstrāde?

Ar biznesa mērķa, auditorijas un projekta prasību definēšanu.

Dizains un tehnoloģija ir nākamie lēmumi.

Cik ilgi aizņem mājaslapas izstrāde?

Tipiskam uzņēmuma projektam aptuveni 4-8 nedēļas, bet termiņu ietekmē projekta apjoms, saturs, integrācijas un saskaņošanas ātrums.

Vai saturam jābūt gatavam pirms dizaina?

Ne obligāti pilnībā.

Taču pirms dizaina jābūt skaidrai lapu struktūrai un aptuvenajam satura apjomam.

Gala saturu var gatavot paralēli.

Kad izvēlas mājaslapas tehnoloģiju?

Pēc tam, kad ir saprotamas biznesa un tehniskās prasības.

Platformu nevajadzētu izvēlēties tikai tāpēc, ka uzņēmums jau sākumā ir nolēmis "gribam WordPress" vai citu konkrētu tehnoloģiju.

Kad sākas testēšana?

Testēšana notiek visā izstrādes laikā.

Pirms publicēšanas tiek veikta pilna gala pārbaude ar reālo saturu un integrācijām.

Vai projekts beidzas pēc mājaslapas publicēšanas?

Nē.

Pēc publicēšanas jāseko analītikai, SEO, formu darbībai un lietotāju uzvedībai, un pēc reāliem datiem mājaslapu var turpināt attīstīt.

Kopsavilkums

Profesionālas mājaslapas izstrādes process nav:

dizains → programmēšana → publicēšana

Pilnāks process ir:

biznesa mērķis

→ prasības

→ struktūra un saturs

→ UX/UI

→ izstrāde

→ integrācijas

→ testēšana

→ publicēšana

→ attīstība pēc reāliem datiem

Un katrā posmā ir vajadzīga ne tikai izstrādes komanda, bet arī klienta iesaiste.

Mājaslapas izstrādes termiņu nenosaka tikai programmēšana. To nosaka visa lēmumu, satura, atgriezeniskās saites, dizaina, izstrādes un piekļuves plūsma.

Jaunākie raksti

Brandsite blogs un web nozares ieskati.
Visi raksti